Nesen mani uzrunāja Kristīne no mājas lapas Bērniem Draudzīgs un jautāja, vai es būtu ar mieru pastāstīt, kas ir mainījies manā dzīvē, pašizjūtā, pasaules redzējumā, kopš esmu kļuvusi par mammu. Es piekritu, un nu manas šībrīža sajūtas un pārdomas kopā ar citu mammu stāstiem var izlasīt te. Vai tepat zemāk:
***
Ja man būtu jāatbild vienā vārdā, kas ir mainījies manā dzīvē, kopš esmu kļuvusi par mammu, tad es sacītu - viss. Egocentrisms ievērojami sarucis, savukārt neticamā progresijā pieaugusi mīlestība manī, kuru dalīt sev apkārt esošajiem. Reizēm pat jābrīnās par savas sirds tilpumu - cik daudz mīlestības tajā ir. Ikreiz, uzlūkojot savus bērnus, šīs jūtas arvien pieaug. Ir kļuvis daudz vieglāk mīlēt pasauli sev apkārt un justies pateicīgai un novērtēt to, kas man ir.
Ar bērnu ienākšanu manā dzīvē, jo īpaši ar otrā bērna, manī ir daudz vairāk miera un klusas uzticēšanās sev, ir pazudusi bezbērnu dzīves trauksme un drudžaina joņošana pa dzīvi. Lai arī ikdiena ar bērniem prasa nepārtrauktu koncentrēšanos un plānošanu, tomēr kopumā esmu kļuvusi daudz relaksētāka. Bērni man ir iemācījuši, ka, lai būtu laimīgs, nav nepieciešama pilnīga kārtība visapkārt. Tam vispār nav nozīmes.
Kopš esmu mamma, mans pacietības mērs ir kļuvis daudz, daudz dziļāks kā agrākajā dzīvē bez bērniem.
Vēl - es daudz mazāk guļu, taču daudz vairāk dziedu. Vairāk mīlu savu vīru. Vieglāk pieņemu citus cilvēkus tādus, kādi viņi ir, jo savos bērnos redzu, ka cilvēks piedzimst jau ar savu izteiktu individualitāti, kas citiem nav jāgroza.
Vienkārši sakot - šī ir pavisam cita dzīve. Sarežģītāka, bet daudz, daudz jēgpilnāka.
Vai arī jūsu dzīve ir kļuvusi pavisam citāda, vai arī bērns(-i) tās ritējumu nav pārlieku mainījis?
Ai, cik jauka tēma!!
AtbildētDzēstProtams, ka dzīve ir citāda!!! Ar visām 4 par un piekrītu, ka EGO ir pieplacis līdz zemei, taču nav pazudis, tas gan tiesa... Nereti tas izlaužas un pieprasa savu devu, tad ir jāsaņem sevi rokās un jāatgādina, ka - dzīvojam tikai vienreiz un bērni mazi arī ir tikai vienreiz. Paspēšu i izgulēties, i egoistiski uzvesties, i izklaidēties, i sevi palutināt vēl gana daudz un dikti. Vīru mīlu vairāk arī es... Tāpēc, ka bez viņa es nebūtu tas, kas tagad esmu - mamma. Un bez viņa mums nebūtu iespēja ar meitu būt kopā ikdienas, lai arī bk atvaļinājuma laiks ir sen beidzies...
Un lai arī man šobrīd ir tikai viens bērns, es jau labi nojaušu, ko ar manu Es izdarīs otrais/divi bērni...
vienīgais mīnuss, ko sevī redzu... Diemžēl, kopš esmu mamma, esmu divtik nervozāka un uztraucos daudz vairāk par saviem ģimenes locekļiem. Kā arī pacietības mērs mani ar šad tad pieviļ... Tas vēl jāuztrennē :))
Runājot par pacietību - manuprāt, tā pacietība kļūst izturīgāka ilgtermiņā. Tas ir, vairāk var izturēt neuzsprāgstot. Bet tad, kad uzsprāgsti, tad tas ir tāds īss, spilgts uzliesmojums, kas tikpat ātri pāriet. Vismaz man tā ir. Nav laika gruzdēt un ņemties, jāiet uz priekšu, jo tur jau gaida nākamā situācija, kas jārisina. Apmēram tā :)
DzēstEs arī mainījos, tagad esmu iecietīga pret bērnu raudāšanu )
AtbildētDzēst