Ceptas vīģes ar saldējumu. Pašgatavotu.

Iestājoties oktobrim, mani pārņēma smeldzīgas ilgas pēc Dienvidfrancijas. Jo īpaši brīdī, kad lielveikalā es ieraudzīju svaigas vīģes.

Izrādījās, ka pie mums var nopirkt tikai tādas, kas ievestas no Āfrikas. Tātad plūktas vēl zaļas un nenogatavojušās. To garša un konsistence pat attāli nelīdzinās tām, ar kurām oktobrī var mieloties Provansā un kuras ēdot burtiski kūst mutē. Taču pie mums pieejamās noteikti var cept. Pārgriezt uz pusēm, pārkaisīt citrona miziņas, uzspiest citrona sulu un pārliet ar medu. Un cept.

Gatavām vīģēm klāt lieliski piestāv vaniļas saldējums. Visgaršīgāko var dabūt savā saldētavā.

Tikai tas jāsagatavo dienu iepriekš.

Varbūt jūs gribat zināt, kā, tādēļ te ir:

250 ml saldā krējuma ielej katliņā, iemaisa 150 g cukura un vienas vaniļas pāksts saturu. Uzkarsē, maisa, līdz cukurs izkusis. Noņem no uguns. Klāt pielej vēl 250 ml saldā krējuma un 250 ml treknā piena, pielej 1 tk vaniļas ekstrakta. Samaisa, ielej aukstā bļodā (tādā, kas pāris stundas pastāvējusi ledusskapī), izmakšķerē vaniļas pāksti un liek ledusskapī. Uz visu nakti.

No rīta bļodu ar saldo, labi atdzesēto masu pārvietojam uz saldētavu. Ja vien jums nav saldējuma mašīnas, jo tādā gadījumā jālej masa iekšā saldēšanas traukā un jākuļ. Taču varbūt jums, tāpat kā man, nav saldējuma mašīnas. Tad liek masu uz stundu saldētavā. Pēc stundas izņem laukā un visu kārtīgi samaisa, liek atpakaļ. Pēc vēl vienas stundas atkārto to pašu. Vēl pēc stundas - atkal izņem un samaisa. Ja masa ir jau bieza un labi sasalusi, maisīšanu vairāk neatkārto, bet nogaida vēl kādu stundu, divas un tad cep vīģes. Pie kurām pasniedz bumbiņu vaniļas saldējuma.

Lēnām un garšīgi izbauda katru kumosu. Un tad uzliek sev vēl vienu porciju.