tag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post1000465555497396613..comments2023-12-23T21:52:10.955+02:00Comments on PLŪMĪTES PASAULE: Lomu spēles pieaugušo dzīvēPlūmītehttp://www.blogger.com/profile/12406853975712587134noreply@blogger.comBlogger13125tag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-67670166101100906182011-02-25T11:12:22.777+02:002011-02-25T11:12:22.777+02:00Tev ir baigā taisnība, es par to tā nebiju aizdomā...Tev ir baigā taisnība, es par to tā nebiju aizdomājusies. Bet tā ir, ka mātes nodod meitām informāciju, kādai ir jābūt kārtīgai mājai. Vismaz man tā ir un tad, kad tas neizdodas (itin bieži), patiešām ir slikta sajūta.. Bet ceru, ka turpmāk tā nebūs, jo, kopš izlasīju tepat augstāk minēto vācu rakstu, es sapratu, ka man_ir_tiesības_uz_kompromisiem. Pirms tam nebiju īsti pārliecināta, vai man ir pašai sev kāds attaisnojums.. Ak, šie augstie principi!Plūmītehttps://www.blogger.com/profile/12406853975712587134noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-64795602301803979232011-02-25T11:08:54.823+02:002011-02-25T11:08:54.823+02:00Šo komentāru ir noņēmis autors.Plūmītehttps://www.blogger.com/profile/12406853975712587134noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-39575977947340542232011-02-25T10:11:01.273+02:002011-02-25T10:11:01.273+02:00Zini, kas, manuprāt, ir baigi svarīgi? - iemācīt t...Zini, kas, manuprāt, ir baigi svarīgi? - iemācīt to laikus jau saviem bērniem. Ka kārtība (mājās u.c.) ir labi, bet tā jāpakārto citām daudz svarīgākām lietām. Kaut vai miegam. Lai, kad izaugs lieli, jo īpaši meitas, nenonāk mūsu situācijā. Kad ir pierasts un gribas to perfekti tīro māju, bet tam neatliek laika, kam seko vainas uzplūdi, jo nevar tikt ar visu galā..mirhttps://www.blogger.com/profile/08935990766306724420noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-42767213930805860472011-02-24T13:08:45.538+02:002011-02-24T13:08:45.538+02:00:D, Plūmīt, es jau Tev to "pozitīvo piemēru&q...:D, Plūmīt, es jau Tev to "pozitīvo piemēru" rakstīju, lai redzams, uz kā tā burvju recepte turas :))) - pilnīgu sevis aizmiršanu, dzīvot tikai ģimenes labā...<br />Tāpēc atvelc vien elpu, ka Tavā dzīvē viss ir kārtībā, jo Tu dari tā, kā Tev ir pieņemami. Tieši kā Tu saki - katram ir savs modelis un burvju receptes arī katram savas un nederēs citu recepte...Inesehttps://www.blogger.com/profile/09413710186856316698noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-29187869912300931752011-02-24T09:41:50.194+02:002011-02-24T09:41:50.194+02:00Oi, Inese, es pat nezinu, vai tas ir pozitīvs piem...Oi, Inese, es pat nezinu, vai tas ir pozitīvs piemērs, jo pavadīt visu nedēļas nogali, atgūstoties no trakā darba nedēļas skrējiena - hmm, vai tā ir īstā dzīve? Bet katram der savs modelis :), par sevi zinu, ka šobrīd man tas noteikti nederētu, jo ja veselu nedēļu neesmu dabūjusi sev vismaz pāris stundas, kurās darīt tikai to, ko vēlos, tad man vairs nav spēka turpināt. Un ja citu apmierinātība jāpakārto savai, tad tas, manuprāt, arī nav labs risinājums.<br /><br />Bet Dace:P pareizi saka. Vismaz mūsu ģimenē tētis IR atslēgas vārds. Tikko izbaudīju, ko nozīmē, ja tētis ir nedēļu devies prom - tad ikdienas veiksmīga norise ir pakļauta stingrai kārtībai un disciplīnai. It kā visu (pārtikas plānošana, gatavošana, mājas uzkopšana, došanās uz/no dārziņa, drēbju mazgāšana nākamajai dienai utt.) izdodas samenedžēt arī vienai, bet tas tāāā izsmeļ, ka esmu ļoti laimīga, ka vīrs ir atpakaļ mājās. :)<br /><br />Un, Lou, - par bērna palaišanu bērnudārzā man arī būtu ko teikt, bet parunāsim par to, kad pienāks laiks :)Plūmītehttps://www.blogger.com/profile/12406853975712587134noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-39657993564422635022011-02-22T02:32:02.587+02:002011-02-22T02:32:02.587+02:00Ļoti trāpīgs komentārs, Dace:P! Bez darba dalīšana...Ļoti trāpīgs komentārs, Dace:P! Bez darba dalīšanas nu nekā.<br />Man gan ir pagājuši tikai 4 mēneši, kopš atgriešanās darbā. Par laimi, pretenziju uz perfektu māju man nekad nav bijis, bet tīrību palīdz nodrošināt viena kundze, kurai maksājam. Grūtāk ir ar smadzeņu pieslēgšanu darbam. Ja naktī ir sanācis mosties 3 reizes, strādāšana kļust tāda ne visai efektīva. Piezogas risks it visās neizdarībās vainot situāciju- man taču ir mazs bērns (par to arī tajā MM rakstā)- no šitā baidos darba ziņā visvairāk.<br />Attiecībā uz bērnu - pagaidām īpaši vainas izjūtas nav, jo uzticos tiem cilvēkiem, ar ko viņš paliek (tētis vai vecmāmiņas). Īstās ugunskristības man būs priekšā, kad sāks iet bērndārzā.Louhttp://louandthebird.blogspot.comnoreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-14120775015526385652011-02-21T14:04:11.892+02:002011-02-21T14:04:11.892+02:00es gan no tā visa vēl nekā nezinu ,bet man šķiet ,...es gan no tā visa vēl nekā nezinu ,bet man šķiet , ka tomēr šai situācijai ir atslēgas vārds - tētis!Dace :Phttps://www.blogger.com/profile/08215149738917714690noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-30944632720382318842011-02-21T10:30:57.161+02:002011-02-21T10:30:57.161+02:00... es zinu vienu strādājošu mammu, kas paspēj ne ...... es zinu vienu strādājošu mammu, kas paspēj ne tikai visu Tevis uzskaitīto, bet vēl arī kopā ar bērnu izmācīties gan uzdoto, gan uz priekšu, noorganizēt bērnam privātstundas, deju kursus, uzkāpt uz skrituļslidām, nolaisties pa melno trubu akvaparkā, kaut arī pašai bail, sagatavot ātri uzsildāmas maltītes pusdienām, vakaros iepirkt pārtiku, samīļot divus kaķus un būt perfekta darbiniece - tā ir mana kolēģīte, kuru apbrīnoju :) Bet zinot viņas grafiku - gulēt doties pēc pusnakts, celties 5 no rīta, lai visiem pagatavotu brokastis (katram, kas garšo, nevis vienotas, kas nu sanācis), vēlreiz pārgludinātu tāsdienas drēbes u.t.t. un savlaicīgi ierasties darbā, vienmēr sakopta, skaistās drēbēs - uz viņu skatoties, liekas ka tāda caca, tikai sev vien laiku velta, bet zinot visu backgraundu, apbrīnoju!!!<br />Galvenais, ka viņai tas patīk, tāpēc arī spēj izturēt šādu režīmu, kas man noteikti nav pa spēkam... (cik zinu, piektdienas vakaros viņa ir komā, pa brīvdienām atgūstas un pirmdien sāk visu no gala :D)<br /><br />Tas no sērijas - pozitīvs piemērs :)))Inesehttps://www.blogger.com/profile/09413710186856316698noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-61958918239357718832011-02-19T23:13:02.686+02:002011-02-19T23:13:02.686+02:00No vienas puses, protams, mierinoši, ka lielākotie...No vienas puses, protams, mierinoši, ka lielākoties visās ģimenēs vecāki sastopas ar tām pašām problēmām. Bet no otras puses... rakstot šo sleju es cerēju izlasīt, ka jums ir kāda burvju recepte, kā labāk tikt galā. Izrādās, vienīgā iespēja justies labi ir samierināties ar faktu un neveltīt tam pārāk daudz prātuļošanas.<br />Lai arī es vēlētos, kaut grīdas tiktu izmazgātas vismaz reizi nedēļā, es saprotu un samierinos ar situāciju, ka tas notiek ne biežāk, kā parādās iespēja :) Patiesībā es nezinu nevienu strādājošu mammu, kurai izdotos uzturēt perfektu tīrību mājās, vienmēr pilnu ledusskapi un vienmēr veselīgas, pārdomātas ēdienreizes, vienmēr izmazgāti un ieveidoti mati, skaists apģērbs un - svarīgākais pēc tā visa īstenošanas - priekā mirdzošas acis. Es zinu tikai dažas sievietes, kurām tas izdodas, taču viņas nav strādājošas mammas, līdz ar to konkursā nepiedalās.. :))<br /><br />Nu ko. Tad šajās brīvdienās tā vietā, lai uzkoptu un gludinātu, slinki atlaižamies dīvānā, paceļam kājas gaisā un pasapņojam. Par jebko, kas dara mūs laimīgas - mūs, lieliskās sievietes!Plūmītehttps://www.blogger.com/profile/12406853975712587134noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-73794799624325126512011-02-19T10:29:01.689+02:002011-02-19T10:29:01.689+02:00Es nekad neesmu bijusi nestrādājoša mamma, jo tāda...Es nekad neesmu bijusi nestrādājoša mamma, jo tāda ir mana darba specifika, ka visu laiku jāstrādā, un, protams, tā ir: "Ja vadība nāk pretim un ļauj piemērot elastīgu darba laiku, ir jāuzmanās, lai tas neatņem laiku ģimenei - darbdienas vakars portatīvā datora priekšā, labunakti bučiņa, vienlaikus runājot pa mobilo telefonu - tas vairs nav nekāds izņēmums." Man šai ziņā ir šādi paši galvenie pamatprincipi (kurus es varu piemērot tikai tāpēc, ka tā situācija ir tik elastīga - vairums ārpus mājām strādājošo to nevar):<br />1. Nekad nepirkt gludināmu apģērbu, izņemot izejamo :D<br />2. Māju tīrīt gandrīz tikai pirms ciemiņiem :)<br />3. Vakarā stundu atvēlēt tikai bērniem - lasīšanai, mazgāšanai, gultu klāšanai, sarunām utt.<br />4. Veļu mazgāt katru dienu, lai nekad nesanāk vairāk kā vienas dienas veļa (man tas ir aktuāli, jo bērni čurā gultā, un divu dienu veļu man nav kur izkārt) un obligāti tūlīt pat arī noņemt, salocīt, salikt pa vietām sauso un izkārt slapjo.<br />5. Visu plānot - visas dzimšanas dienas dāvanas, pasākumus, ciemos braukšanas utt. utt. utt.<br />6. Katru dienu sākt ar apģērbšanos, sakopšanos, uzkrāsošanos utt. (jo principā jau var visu dienu arī naktskreklā nostaigāt, un tad jau sākas vājprātīga izlaišanās.)<br />Tā kā nav nekādu iespēju palūgt, lai kāds cits kādreiz pieskata bērnus, tad šāda apvienošana par spīti visai plānošanai tik un tā izsmeļ spēkus. Mājā jau gandrīz 5 gadus ir bardaks ar īsiem kārtības uzplaiksnījumiem, bet kaut kas ir jāupurē - man tā ir kārtība. No sirds apskaužu tās sievietes, kas var jebkurā brīdī ievest iekšā svešu cilvēku, nekaunoties par savu māju.Diānahttps://www.blogger.com/profile/14640207502878468169noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-33734964784556287012011-02-18T21:55:45.575+02:002011-02-18T21:55:45.575+02:00aktuāls ieraksts arī man... Pēc pāris nedēļām jāat...aktuāls ieraksts arī man... Pēc pāris nedēļām jāatgriežas darbā, lai gan tāāāāā negribas!Unahttps://www.blogger.com/profile/10364535914353875824noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-49597269621017047202011-02-18T20:06:31.775+02:002011-02-18T20:06:31.775+02:00jāatzīst, ka vecākā bērna gadījumā ar šito visu ga...jāatzīst, ka vecākā bērna gadījumā ar šito visu galā netiku (kaut arī b/d to palaidu tikai 3-gadīgu) - tik un tā jutos vainīga, tik un tā biju pārgurusi, par kārtību mājās jau vispār vairs neviens neatceras :(<br />Ar mazo meitiņu nu man ir t.s. "elastīgais grafiks", kas nozīmē - nekādu brīvdienu, nekādu atvaļinājumu, nekādu brīvo vakaru, jo jebkurā brīvā brītiņā (un arī ne tik brīvā) ir jāstrādā, ir kaut kas jāpaspēj u.t.t. Tā teikt - uz tā paša grābekļa ar vēl lielāku blīkšķi...<br />Apbrīnoju un priecājos par tām mammām, kas prot sadalīt prioritātes :)Inesehttps://www.blogger.com/profile/09413710186856316698noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-4486611201511017771.post-86704109572058240862011-02-18T20:04:52.609+02:002011-02-18T20:04:52.609+02:00tomēr var tikai pabriinieties, ka cilveki medz dom...tomēr var tikai pabriinieties, ka cilveki medz domaat par vienām un tām pašām lietām! <br /><br />Es vēl tikai taisos pēc vienas nedēļas sākt tikt galā ar lomu "strādājošā māmiņa" tad nu pēc pāris mēnešiem būs man savs viedoklis :DDace :Phttps://www.blogger.com/profile/08215149738917714690noreply@blogger.com