trešdiena, 2011. gada 30. novembris

[Pagatavo svētkiem!] rotājumi un dāvaniņas

Šonedēļ ar savām (vairākām!) idejām "Pagatavo svētkiem!" dalīsies Madara no bloga Puķuzirnis. Madara ir multitalants, kā viņu raksturoja kāda viņas bloga lasītāja. Viņa aizraujas ar ārstniecības augiem, gatavo kosmētiku, šuj, ada, tamborē un veido. Šūt Madara sāka jau pusaudžu gados, kad grūti bija atrast kaut ko sev veikalos, bet gribējās atšķirties no citiem - tad nu burda rokā un pēc tām arī vadījās :) Madara saka, ka vistuvākā gan ir tamborēšana, kur savas prasmes viņa cenšas izkopt arvien augstākā līmenī. Un kā jau daudzas par sevi var teikt, arī Madara ar iedvesmu sāka nodarboties ar rokdarbiem tad, kad piedzima bērni. Pēc tam nejauši iepazina blogpasauli, sāka blogot un - citējot Madaru - "tad jau rokdarbi kļuva kā narkotika - apstāties un atmest vairs nav iespējams."

Tad nu vārds tev, Madara!

"Biju ļoti pārsteigta, ka vienu dienu saņēmu vēstuli e-pastā no Kristīnes no bloga „Plūmītes pasaule”, ar piedāvājumu piedalīties ar savu ideju kādā no trešdienas specizdevumiem [Pagatavo svētkiem!].

Piecās sekundes pārdomas – Mani? Kāpēc tieši mani? Un ko tad es tur gatavošu? Nu labi, jūtos patīkami pārsteigta. Un ar prieku piekrītu!

Un tad sākās lielās idejas meklējumi. Visu laiku pa galvu jaucas, ko tādu varētu piedāvāt. Un tad iekrita dažas idejas „rokās”, un ķēros pie pagatavošanas.
Pavisam izdomāju trīs lietas. Nezināju, kuru izvēlēties, tāpēc atrādu visas trīs.

Pirmā lieta, ko pagatavoju, ir ziemassvētku egles rotājums. Iekrāju pāris tukšās minerālu pudeles. (Der jebkuras, kam ir taisnas malas).

Sagriežu neliela platuma riņķus no pudeles taisnajām vietām. Un tad mēģināju likt kopā tos riņķus, lai veidotos aplis. Mēģināju siet gan ar diegu, gan kniedēt ar skavotāju. Bet vislabāk un precīzāk ir ar drāti vienot kopā durot precīzi caurumiņus. Ķēpa un piņķerēšanās liela, bet toties labi un stabili turas kopā.

Un tad ar karstās līmpistoles palīdzību salīmēju virsū aplikācijas. Te ir brīva vieta ideju lidojumiem. Tik ļoti jāuzmanās ar karsto līmi. Pirmkārt, pirkstus var apdedzināt, un otrs – karstums kausē karkasu.

Man pirmo bumbu padeformēja nedaudz. Līmējot arī domāju, ka tādas ar maziem bērniem kopā negatavosi. Tāpēc domāju, kas vēl varētu būt par līmējošo materiālu, ko varētu izmantot darbojoties kopā ar bērniem. Visideālākais būtu kāda PVA līme. Bet vai tā turēs? Jāprovē ;)

Un tā sastrādāju trīs bumbas, kurās ielīmēju arī pa sausajiem ziediņiem iekšā, lai vēl krāšņāk izskatās.
Uzmontējot šādu pudeļu riņķu karkasu, tas ir ļoti pateicīgs materiāls, kur būtu iespēja dažādiem ideju lidojumiem.
Lai veicas gatavošanā.


Otru iedeju ieraudzīju vienā ārzemju blogā (http://uklassinus.blogspot.com/2011/11/motivation-needed.html)
Ieraudzīju bildi, kur no pogām pagatavota eglīte. Nu super ideja.
Izvilku savas pogu kastes un arī stiķēju kopā krāsas un mēģināju ko līdzīgu.

Pirmo uztaisīju zaļo.
Ja reiz ir zaļa eglīte, vajag arī ar sniegu apsnigušu baltu. Tapa balta.
Bet vajadzētu arī izpušķotu svētku eglīti. Un tapa sarkanīgajos toņos.

Un vēl daži viegli pagatavojami egļu rotājumi ir gatavi.
Šos gan var piņķerēt kopā ar bērniem pēc sirds patikas. Un varbūt pat mazajiem ķipariem vēl kāda cita ideja parādās, ko no pogām par pagatavot.


Un trešā atrādāmā lieta, kas tapa, ir potencionālā ziemassvētku dāvana.
Šīs lietas pagatavošana varētu iet pie sirds, kas mīl ar dziju paniekoties.
Atliek tik sameklēt dziju kamolus, jo krāsaināk, jo labāk. Ja vēl kāda pērle pagadās. Tad vēl labāk. Un var satamborēt burciņām bruncīšus. Jo kāpēc gan dāvana nevarētu būt kāds pašu pagatavots našķis? Kāds ievārījums, kompots, vai pat marinēts gurķītis.

Man tapa oranžīgs bruncītis ar pērlītēm augšdaļā. Un ietamborētu kabatiņu karotei. Klāt vēl pa kādai puķu dekorācijai, un dāvana gatava.
Ā, vēl tik karotīti jāatrod, ko pievienot. Un dāvana ir no sirds.

Te nu ir mani trīs sastrādātie darbiņi projektam Pagatavo svētkiem!
Ceru, ka kaut kas ir noderīgs un pielietojams.

Ar sveicienu, Madara no „Puķuzirnis” ;)"

Paldies, Madara, čakli un skaisti sastrādāti darbiņi! Mmm, un es iedomājos, cik forši būtu tā ietamborēt marinētos gurķīšus - uzreiz daudz garšīgāk! :)

piektdiena, 2011. gada 25. novembris

Adventes gardumi (1. no 4)

Bija manā dzīvē tāds trauksmains periods, kad es studēju un dzīvoju Berlīnē. Lai arī vācu kultūra man nebija sveša pirms tam, tieši Berlīnē es to iepazinu daudz dziļāk. Tas ir ļoti īpašs laiks manā dzīvē, un jo īpaši tas man nāk atmiņā ap Ziemassvētku laiku, jo jau kuro gadu es savās mājās Latvijā daru to pašu, ko daudzi vācieši Vācijā. Es gatavoju Plätzchen. Lai arī Plätzchen sākotnēji radās kā piedeva pie kafijas un tējas augstdzimušām dāmām 18. gadsimta Eiropā, tomēr modernajā vācu sabiedrībā tos pamatā gatavo Adventes laikā. Ģimene sanāk kopā un pavada laiku, kopīgi cepot dažādus konditorejas izstrādājumus. Plätzchen principā ir jebkādi cepumi, bet Vācijā populārāko vidū ir Bethmaennchen, Vanillekipferl, Zimtsterne. Taču Plätzchen kategorijā ietilpst arī citi saldumi, ko var pagatavot mājās svētkiem. Pastāstīšu jums par saviem iecienītajiem Adventes gardumiem. Un, ja kāds iepatiksies, varat paspēt sestdienā sapirkt sastāvdaļas, lai svētdienā mājās kopīgi tos pagatavotu.

Pirmajā Adventes svētdienā mielosimies ar Kraukšķīgo valriekstu kārdinājumu.

Sastāvdaļas
- baltās šokolādes čipši
- tumšās šokolādes čipši
- valriekstu pusītes
- mazo kēksiņu papīra formiņas
(visas šīs sastāvdaļas es pērku Gemosā Mūkusalas ielā)

Pagatavošana
1. Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 grādiem.
2. Uz cepamās plāts izkārto papīra formiņas un katras formiņas dibenā ieliek vienu tumšās šokolādes čipsi.
3. Virs katra šokolādes gabaliņa virsū liek vienu valrieksta pusīti.
4. Katru valriekstu "apsedz" ar diviem baltās šokolādes čipšiem.


5. Liek krāsnī un cep pāris minūtes, kamēr virsējā šokolāde kļuvusi viegli brūna. Vēlams visu laiku uzmanīt krāsni, jo dažas sekundes var šķirt jūsu gardo, kraukšķīgo svētku gardumu no rūgta un neēdama deserta, jo pārcepusies šokolāde un rieksti garšo...teiksim tā - slikti. :)

Vēl kāda piezīme - ja mēģināsiet uzreiz nogaršot savu veikumu, pastāv apdedzināšanās risks, jo apakšējā šokolāde būs vēl mīksta un verdoša. Labāk nogaidīt, kamēr atdziest. Bet tad gan - pagatavojiet tasi melnas tējas un ļaujieties baudai, ko rada šis mazais, kraukšķīgais gardums.

Brīdinājums! Šis saldums padara atkarīgu! :)

trešdiena, 2011. gada 23. novembris

[Pagatavo svētkiem!] Adventes kalendārs

Trešdiena ir klāt un laiks jaunam darbiņam, ko pagatavot svētkiem! Šodien pie manis ciemos Ilze no Sarkanās Bietes bloga. Noteikti esat jau pamanījuši Ilzi blogpasaulē, jo viņas darinātās lietas vienmēr izceļas ar skaistiem akcentiem. Ilze šobrīd ar ģimeni dzīvo ļoti siltā zemeslodes vietā - Dohā, kur viņa ir jau kopš 2004.gada, kad pārcēlās turp kopā ar vīru, kurš tur strādā vienā no starptautiskajām skolām. Pēc izglītības Ilze ir sociālais darbinieks, bet pašreiz strādā Džordžtaunas (ASV) universitātes Dohas filiāles bibliotēkā. Pati Ilze saka, ka viņa ir atkarīga no rokdarbiem, visvairāk "rullē" šūšana, bet ļoti patīk adīt un arī visādas papīrlietas. Visvairāk iedvesmu rokdarbiem viņai sniedz abas meitas. Ļoti sievišķīgs ir Ilzes sapnis - iemācīties darināt tādas lelles kā senajos laikos.


Pēc šīs jaukās iepazīšanās dodu vārdu pašai Ilzei, kura šodien rādīs, kā pagatavot Adventes kalendāru!

"Jutos ļoti pagodināta, kad Kristīne man piedāvāja šādu iespēju piedalīties savā ik trešdienas projektā „Pagatavo Ziemassvētkiem.” Paldies Tev, Kristīne!
Pēc ideju apmaiņas ar savu vecāko meitu, mēs abas izvēlējāmies no papīra pagatavojamu Adventes kalendāru, kas sastāv no atsevišķi izveidotām 24 piramīdām. Negribēju arī neko pārāk sarežģītu, jo vēlējos gatavošanas procesā kaut nedaudz iesaistīt arī savu jaunāko meitu, kas gan tā īsti ar manu piecpadsmit mēnešu veco meitiņu nenostrādāja. Varbūt uz nākamajiem Ziemassvētkiem mans mazākais palīgs būs pieteikami liels šādai nodarbei. Nedaudz lielākiem bērniem gan šis projekts varētu tīri labi iet pie sirds, jo te ir daudz griežama, lipināma un krāsojama.
Un tā – aiziet!

Būs nepieciešams:

Pamatekipējums
Stingrs papīrs – apmēram pastkartes papīra biezuma. Te var iedarbināt arī reciklēšanas principu, un izmantot kādas vecas stingra papīra mapes vai ko tamlīdzīgu.
Līme
Ota (vēlams)
Lineāls
Šķēres
Plastmasas vai koka irbulīši karodziņu iestiprināšanai - palikuši ārpus kadra
Jautra un radoša kompānija - arī ārpus kadra


           Papildmateriāli dekorēšanai
Un te jau ir katra izvēles brīvība – dekorēšanai var izmantot smalkus, gabaliņos sagrieztus dziju pārpalikumus vai dekoratīvās lentītes, krāsas, eglīšu „sniedziņu” „gliteri”, flomasterus, krītiņu, pērlītes, reciklējamu ietinamo papīru, pastkartes utt. Jāpiebilst, ka kalendāra veidošanā noteicošais būs radošās komandas vīzija par vēlamo rezultātu. Mūsu komanda nevarēja atrast kopsaucēju, kā rezultātā radās visai raibs Adventes kalendārs.

Process
Sākam ar papīra sagatavošanu, sagriežot to trīsstūros. Katrai piramīdai būs nepieciešami trīs vienāda izmēra trīsstūri. Maniem trīsstūriem garākā mala ir 18 cm, un pārējās divas malas ir 17 cm. Ar šādiem izmēriem piramīdas sanāk pietiekami lielas, lai zem tām brīvi paslēptos kāds našķis vai maza rotaļlieta. Es ieteiktu uztaisīt vienu testa piramīdu, lai izvēlētos optimālo izmēru. 
Pārlokam trīsstūrus uz pusēm, un ar nagu vai lineālu iegludinam vidus līniju.

Kad trīsstūri sagatavoti, ņemam talkā līmi, un stutējam piramīdu augšā, salīmējot to kopā sekojošā veidā.


Ļaujam mūsu veidojumam labi nožūt.
Un te ir pats radošākais šī projekta solis – dekorēšana! Ja izvēlēsieties kādu no dekorēšanas veidiem, kuru vieglāk veikt uz plakanas virsmas, tad dariet to pirms piramīdai ir kopā salīmētas pēdējās malas. Vienu piramīdas malu nav jādekorē, jo tā pēc kopā salīmēšanas nebūs redzama.

Vēl viens no dekorēšanas vaiantiem ar smalkos gabaliņos sagrieztu dekoratīvu lentīti.

Kad visas piramīdas ir izdekorētas, salīmētas un nožuvušas, ķeramies pie karodziņu gatavošanas.
No papīra izgriežam 24 papīra strēmeles, sanumurējam no 1-24, un pielīmējam pie irbulīšiem.

Kad karodziņi nožuvuši, tos iesprauž piramīdu virsotnēs. Piramīdas izvietojam sev tīkamā konfigurācijā, fonā iededzam svecītes, un uzdzied kādu Ziemassvētku dziesmiņu. Kad mazie palīgi aizgājuši jau gulēt, klusītiņām zem pirmās piramīdas paslidinam kaut ko mazu un mīļu, lai 1.decembra rītā acīs visiem mirdz Ziemassvētku brīnumiņš. Es uz mazām lapiņām rakstu Ziemassvētku dzejoļus un tautasdziesmas, tad šīs lapiņas sarullēju un pievienoju pie saldumiņa vai mantas. Reizēm mantas vai salduma vietā ir kāda zīmīte – piemēram: ”Šodien mamma ar Tevi kopā gatavos ko gardu” vai „Kopā ar tēti dosimies uz kino”.

P.S. Šīs piramīdas var arī kārt eglītē vai vērt uz virtenes.
Paldies par uzmanību!"

Liels paldies Ilzei par oriģinālo ideju! 
Es arī  sev vēlētos tik foršiem pārsteigumiem pilnu Adventes kalendāru! :)


pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Gadžeti virtuvē

Droši vien jau esat pamanījuši, ka man patīk rosīties pa virtuves saldajiem plauktiem [jebšu, vienkārši sakot: gatavot desertus]. Es pat varētu teikt vēl skaļāk: tas man sagādā baudu! Taču viens no priekšnosacījumiem, lai darbošanās virtuvē man patiešām sagādātu baudu, ir piemērots aprīkojums. Laika gaitā esmu ieguvusi dažādus gatavošanas palīgpriekšmetus, bez kuriem nu vairs nevaru iedomāties kūku cepšanu. Uzreiz godīgi atzīstos, ka par dažām vienībām es sākumā nemaz nebiju sajūsmā, bet laika gaitā pārliecinājos, ka tā ir zelta lieta. Tāpēc gribu padalīties ar savu virtuves gadžetu TOP 7 - jo varbūt arī jums kas no tā noder.

Visvairāk izmantotā un svarīgākā lieta, bez kuras nekāda konditorejas izstrādājumu gatavošana nesanāks, ir bļoda. Lai arī bļoda šķiet kaut kas gauži pašsaprotams, tomēr man ir ļoti svarīgi, kāda tā bļoda ir, kura katra neder. Mana ir no Ikea - superīga! Ar gumijotu dibenu, kas maisīšanas procesā notur bļodu uz vietas un neļauj tai "staigāt", kā arī ar snīpīti, pa kuru viegli izliet mīklu cepamtraukā, un turēšanai ļoti ērto osiņu. Vienlaikus tā ir arī ļoti, ļoti viegla un ideālu tilpumu un dziļumu.
Līdz ar bļodu tikpat svarīga ir arī silikona lāpstiņa, ar kuru ērti izkasīt no bļodas pilnīgi visu mīklu, neatstājot gar bļodas malām ne centimetra. Vīrs man uzdāvināja šo lāpstiņu un sākumā es nebiju īsti sajūsmā. Bet nu ir skaidrs, ka bez tās [kulinārā] dzīve nebūtu tik vienkārša!

Otra tikpat bieži izmantota lieta kā augstāk minētais komplekts ir maisāmā karote. Kad pirms gada Ziemassvētkos ar mammas gādību manā virtuvē ienāca sarkanā silikona karote, man pret to bija lieli aizspriedumi. Likās pārāk sekla. Un vispār - vai (un kas) var būt labāks par klasisku koka karoti? Izrādās, ka var. Mēnešiem garajā cīņā "Silikona karote vs. Koka karotes" uzvarēja sarkanā. To ir neticami ērti mazgāt, tai nekas nepiekalst, tai ir ideāls dziļums, lai maisītu dažādas masas, to var mazgāt trauku mazgājamā mašīnā un tā nekad nesasprēgās - viss pilnīgi pretēji koka karotēm. Lai dzīvo mūsdienu karotes! :)

Svarīgajā trešajā vietā manā virtuvē atrodas elektroniskie pārtikas svari. Man tie ir jau pāris gadu, un es vairs nevaru iedomāties savu dzīvi bez tiem. Vairs nav jāraizējas par garšvielu pārforsēšanu. Neticamā kārtā mani pašreizējie elektroniskie virtuves svari nāk no Aglonas pārtikas veikala un tos man uzdāvināja vīratēvs :), tie kalpo ļoti labi. Taču nu jau kādu laiciņu skatos uz šiem krāsainajiem un domāju, ka gribētos sev ko sievišķīgāku :)
Ja reiz runājam par tehniskām ierīcēm, tad vēl viena ļoti iecienīta lieta manā virtuves darbarīku arsenālā ir kafijas dzirnaviņas. Tajās var samalt visu ko - sākot no cukura, turpinot ar riekstiem un beidzot ar krustnagliņām un citām garšvielām. Es mīlu savas kafijas dzirnaviņas! Un - cik jocīgi - arī tās man ir uzdāvinātas! Pie kam - dāvināja vīramāte :)

Rīve. Tāpat kā kārtīgi naži, arī kārtīga rīve ir absolūta nepieciešamība manā virtuvē. Šī ir ļoti asa rīve (tiešām ļoti asa!), tā rīvē smalkas skaidiņas. Visbiežāk izmantoju to muskatrieksta apstrādei. Vislabākais tieši šai rīvei ir tās transformera daba - to var lietot gan plakaniski, gan saliektu. Iesaku!


Sestajā un septītajā vietā ierindojas citrusaugļu apstrādes rīki. Mūsu gatavošanas ikdienu revolucionāri ir vienkāršojis šis brīnišķīgais rīks, kuram es pat nezinu nosaukumu. Tā funkcija ir citrusaugļu sulas izspiešana, vienlaikus saķerot augļu sēkliņas un neļaujot tām iekrist ēdienā. Ļoti ērts gan gatavojot zupas, gan arī mīklu. Uzdāvināja mamma, bet varu pačukstēt, ka nesen redzēju tādu Stockmann. Ja patīk daudz gatavot, tad noteikti ir vērts to iegādāties.

Otrs citrusu rīks ir miziņas griezējs. Ar to var nodīrāt citrona vai citu citrusaugļu miziņu skaistās loksnēs. Šo konkrēto skaistuli man uzdāvināja vīrs :)
(Mīļais, ja tu šo lasi, tad zini: kā gan es varu negatavot visus tos gardumus, ja tu mani esi tik labi apgādājis! :))

Tādi ir mani iecienītākie virtuves rīki. Un bez kā jūs nevarat iedomāties savu darbošanos virtuvē? Padalieties ar saviem slepenajiem "ieročiem", jo man noteikti noderētu vēl kāds gadžets! :)

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

[Pagatavo svētkiem!] eglīšu rotājumi

Sveicināti jaunā trešdienā un sērijas "Pagatavo svētkiem!" turpinājumā! Šodien pie manis viesojas Laura no Ideju krellēm. Laura ir ļoti talantīga mamma - viņai ir divi bērniņi un ar viņas rokām top dažādi skaisti darbi. Un kā gan ne, ja viņa prot ne tikai šūt, adīt un tamborēt, bet arī pieradina stelles un mācās aust! Lauras blogs ir īpašs arī ar to, ka viņa to raksta divās valodās - latviešu un angļu. Un ko jūs vēl pamanīsiet, lasot Lauras blogu - viņas Ideju krelles rotā ļoti skaistas fotogrāfijas.

Bet nu vārds Laurai!

"Kad Kristīne mani uzrunāja kā iespējamo bloga viesi kādā no ik trešdienas projekta „Pagatavo svētkiem” rakstam, es bez lielas vilcināšanās, protams, ka piekritu! Un pirmā ideja, ko parādīt citiem, man radās pašgatavoti eglīšu rotājumi. Bet ne vienkārši rotājumi, bet gan tādi, ko varētu veidot kopā ar mazu bērnu!
Man jau kādu laiciņu iepriekš bija radusies ideja, ka šogad adventes laikā gribētu rosināt savu divgadīgo meitu uztaisīt mazas dāvaniņas Ziemassvētkos sev mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem. Tā, lai Ziemassvētkos viņai būtu iespēja izbaudīt ne tikai dāvanu saņemšanas, bet arī dāvināšanas prieku! Un lai viņai būtu gandarījums, ka dāvanu tapšanas procesā būtu iesaistījusies viņa pati. Protams... es zinu, divgadīgs bērns pats neko īsti uztaisīt nevar, bet ar mammas palīdzību un ļoti nopietnu uzraudzību?  
Tā šis raksts radās kā tāds liels eksperiments, ko var un ko nevar, kas sanāk un kas nesanāk divgadīgam bērnam un rezultātā izkristalizējās 3, manuprāt, lieliski varianti: pogu riņķis, filca riņķis un diegu bumba!

Tātad gatavojam eglīšu rotājumus kopā ar bērnu!
Nepieciešamie materiāli pogu riņķim:
-          Daudz dažādas pogas;
-          Lentītes platāka un šaurāka (šaurākās vietā var izmantot arī kādu stingru diegu);
-          Adata (vēlams ar apaļu galu, jo procesā tiek iesaistīts bērns!).

Adatā iever šauro lentīti vai diegu un sāk vērt virsū pogas. Lai bērnam būtu vienkāršāk, galā var iesiet lielu mezglu, lai tās pogas no otra gala nesāk birt nost J Un tad bērnam ļauj vērt virsū pogas – tik daudz un tādā secībā kā viņam gribas! Es savai meitai vēl pagaidām neuzticēju adatu ņemt rokās, tāpēc pati turēju adatu un viņa tik vēra virsū pogas, bet lielākam bērnam noteikti jau var uzticēt visu vēršanas uzdevumu veikt pašam!


Kad pogas ir savērtas pietiekamā daudzumā, tad virteni savieno aplī. Man gan likās svarīgi diegu izvērt vēlreiz visām pogām cauri, lai tās stingrāk un skaistāk turētos aplī! (Šeit laikam sākas darbs mammai!)

Kad ir izveidots aplis, tad piesien lentīti, kurā rotājums karāsies un rezultātā vajadzētu sanākt kaut kam šādam:

Beigās vēl var uzsiet platāku lentu pušķītī un pirmā eglīšu mantiņa gatava!

Nepieciešamie materiāli filca riņķim:
-          Dažādu krāsu filcs;
-          Stingrs diegs (es izmantoju lina);
-          Adata;
-          Šķēres.

Vispirms filcu sagriež mazos gabaliņos! Lielākiem bērniem noteikti var ļaut pašiem griezt, bet es tomēr šo posmu izpildīju meitas vietā pati, jo mums vēl īsti nevedas ar griešanu...

Un tālāk viss process ir stipri līdzīgs jau iepriekš aprakstītajam pogu riņķim – filca gabaliņus kopā ar bērnu ņem un ver garā virtenē uz diega...

Kad savērts pietiekams daudzums, savieno aplī...

Iesien rotājumu lentītē un jau otrā bērna gatavotā Ziemassvētku dāvana gatava!

Nepieciešamie materiāli diegu bumbai:
-          Stingrs diegs (es izmantoju lina, bet darba gaitā secināju, ka vajadzētu kaut ko vēl rupjāku);
-          Balons;
-          Līme.

Tātad – uzpūš balonu un tad šo uzpūsto balonu ļauj bērnam aptīt ar diegu!

Kad balons ir pietiekami aptīts, tad to visu rūpīgi apsmērē ar līmi un ļauj nožūt vairākas stundas vai vislabāk - visu nakti. (Te atkal ir jāizvērtē, vai to uzticēt bērnam, vai tomēr labāk veikt mammai pašai?) Un, jā, es līmi sajaucu ar nelielu ūdens daudzumu, lai tā vieglāk un vienmērīgāk klātos un lai neatstātu baltus nospiedumus!
Pēc vairākām stundām, kad līme ir nožuvusi, balonu pārspridzina un re! – trešais eglīšu rotājums jau gatavs!

Eglīšu mantiņas var iepakot mammas šūtos maisiņos vai tēta veidotās kartona kastītēs un Ziemassvētkos bērnam dot iespēju arī pašam pasniegt savas mazas dāvaniņas omītēm un opīšiem, tantēm un onkuļiem, māsīcām un brālēniem un, protams, ka arī mammai un tētim J
Lai jums svētīgs Ziemassvētku gaidīšanas laiks!"


Liels paldies, Laura, par Tavām lieliskajām idejām! Es noteikti pamēģināšu kādu no eglīšu bumbiņām pagatavot kopā ar savu bērnu!

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Labas brīvdienas ar bērniem


Kā jau lielākā daļa Latvijas bērnudārznieku vecāku, arī mēs bijām meitas bērnudārza Mārtiņdienas pasākumā. Šogad uzsvars bija uz Mārtiņdienas gadatirgu, kur jātirgojas bija ar pašu (lasi: kopīgi ar vecākiem) darinātām lietām. Pārdošanā bija gan dažādas kastītes, akmeņi, krelles, Latvijas karodziņi, gan, protams, protams, saldumi :) Mūsu meita tirgojās ar saldumiem maisiņos - tā teikt, iemēģināja, vai produktam ir noiets :) Bet vairāk par tirdziņu viņai bija prieks atgriezties dārziņā, jo visu nedēļu bija nodzīvojusi pa māju, dzīdama prom klepu.


Sestdien mēs bijām aizbraukuši pastaigāties uz centru. Apvienojām patīkamo ar lietderīgo - iegādājos zaļās tējas pulveri, jo beidzot esmu nobriedusi pagatavot zaļās tējas saldējumu, un paciemojāmies Muki veikalā. Apskatījām dzīvē visu Oball kolekciju, lai saprastu, vai mūsu mazajam puikam ir vajadzīga vēl kāda. Šobrīd viņš mēģina pieradināt Oball Classic un dusmojas, ja nevar tajā iekosties. Pēc Klaudijas Hēlas ieteikuma izvēru bumbai cauri auduma lupatiņu, un nu tā piezīšanās bumbai jau noris daudz labāk; vairs nav jādusmojas uz bumbu :)

Vēl šajās brīvdienās ar sajūsmu noraudzījos, kā mūsu Amēlija sākusi spēlēt dažādas fantāzijas spēles. Gaidīt gaidīju, kad tas sāksies, un nu beidzot ir! Ar smaidu sirdī lūkojos, kā viņa izspēlē visādas izdomātas un arī noskatītas situācijas. Pirmo reizi tika iekarota arī lielā gulta, kur tika savilktas segas un spilveni, lai Lielajā Kuģī Paslēptos No Pirātiem. Sabūvē un tad guļ klusiņām zem segām, lai Pirāti neredz. Un šķelmīgi smaida.

Vēl kāda pēdējās dienās pārāk populāra lomu spēle saucas "EsIedošuFilipamPupiņuPaJokam". Ar akrobātiskiem paņēmieniem Amēlija tēlo mammu. Un es tik vaktēju, lai mazais brālis nedabon ar kādu elkonīti bums.


Ai, laba dzīve brīvdienās!