ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts

Pa liķierītim?!

Koa? - jūs droši vien tagad brīnāties. Šī tikko bērniņa radības piedzīvojusī māmiņa jau domā par alkoholu? Nu....jā... - es mazliet kaunīgi atzīstu. Bet tiešām - ko gan citu man darīt, ja upeņu laiks strauji iet uz beigām un Ziemassvētki jau tik tuvu?! Te neizbēgami ir jādomā par to, kā vēl paspēt sagatavot liķieri ziemas sezonas svētkiem!

Es neesmu liela upeņu fane, bet ir viens brīdis, kad labprāt ēdu tās pilnām saujām - kad ogas palikušas tikai krūmu apakšējos zaros un tās sasildījuši saules stari - tad upenes kļūst saldas, saldas. Lūk, un šādas brīnišķi saldas ogas jāsagrabina vesels kilograms, lai varētu pagatavot upeņu liķieri jeb cassis.

Konkrēto recepti man pastāstīja kaimiņiene Tīna, un es to gatavoju pirmo reizi. Taču sastāvdaļas ir tik smaržīgas, ka nevar nesanākt lielisks dzēriens:

Vajadzēs:
1 kg upeņu
100 g brūnā cukura
1 vaniļas pāksts (pārgriezta uz pusēm)
40 g ingvera
1 l šņabja...ēē..kā to sauc smalkāk? degvīns? :)

Tālāk viss gauži vienkārši:

1. Samet 3 litru burkā upenes (ar visiem kātiņiem), tad uzber brūno cukuru. Cukurs laika gaitā pats izšķīdīs, nav nepieciešams to maisīt.

2. Pievieno vaniļas pāksti (izrādījās, ka mana pāksts ir sakaltusi, tādēļ nācās to salauzt, ne saplēst :)) un ripiņās sagrieztu ingveru.

3. Visu pārlej ar degvīnu, uzliek plastmasas vāku burkai un prom no acīm tumšākā skapītī uz 2 nedēļām!


Par turpmāko liķiera gatavošanu tad pastāstīšu pēc 2 nedēļām, kad šis brūvējums būs ievilcies.

trešdiena, 2011. gada 17. augusts

krembrulē

Ōō, jaunā, skaistā dzīve divu bērnu mammas ampluā! Tas ir gan enerģijas lādiņš, gan arī totāls enerģijas izlādiņš :) Brīdī, kad spēki izsīkuši, es nolēmu tos izsīcināt līdz galam, pagatavojot kādu saldo ēdienu, par kuru domāju jau sen. Un brīdī, kad pēc 2 stundām es to ieliku mutē garšošanai, es atkal sajutos tik uzlādēta! Iesaku arī jums!

Crème brûlée
6 (8) porcijām nepieciešams:

6 (8) olu dzeltenumi
100 (130) g cukura
500 (670) ml saldā krējuma
1 vaniļas pāksts
pūdercukurs apcepināšanai

Pagatavošana:

1. Ieslēdz cepeškrāsni uz 150 grādiem. Sagatavo trauciņus krēmam.
2. Saputo līdz gaisīgam stāvoklim olu dzeltenumus ar visu cukura daudzumu.

Paralēli liek katliņā vārīties visu saldo krējumu ar izkasītu vaniļas pāksts saturu. Pieskata, lai krējums uzvārās un uzreiz nogriež mazāku uguni, lai tas viegli vārās.

Dzīvē tas izskatās tā - ar kreiso roku maisa krējumu uz plīts, lai nepiedeg, ar labo puto olas. Un ar abām ausīm klausās, vai bērni nemostas no diendusas.

3. Kad olas liekas gatavas, tām pielej saldo krējumu un visu maigi saputo kopā. Pārāk daudz neputojiet, lai nav baigās putas.

4. Visu masu salej trauciņos. Svarīgi pirms liešanas katrā trauciņā apmaisīt bļodas saturu, lai vaniļas graudiņi paceļas uz augšu, pretējā gadījumā visa gardā vaniļa paliks bļodas dibenā.

Tad tajā pannā, kurā bijāt izkārtojuši savus trauciņus, ielej karstu ūdeni līdz trauciņu pusei. Tie cepsies ūdens peldē. Pirms ievietošanas krāsnī viss izskatās apmēram šādi:

5. Cep 35-45 minūtes atkarībā no katras krāsns īpatnībām. Krēms ir gatavs, kad tas ir zeltainā krāsā un viegli mīksts vidū.

6. Atdzesē. Nepacietīgākie var dzesēt auksta ūdens peldē un tad ievietot ledusskapī. Kad atdzisis, atliek vien apbrūnināt virsiņu. Tie, kam mājās ir, velk laukā savu speciālo degli. Tie, kam nav, uzber virsū pūdercukuru un ieliek uz pāris minūtēm viskarstākajā krāsns temperatūrā grila režīmā.
Viss!! Ēdam un prasām vēl!!


Kad būsiet izmēģinājuši, atstājiet komentāru - nu, vai nav superdievīīīīgs?!! :)

trešdiena, 2011. gada 10. augusts

Bērniņš

Visu šo gadu es nēsāju noslēpumu. Sīciņu un milzīgu vienlaikus. Pirms dažām dienām noslēpums atklājās, kad mēs satikāmies ar viņu - dēliņu.

Tik tiešām katra bērna laišana pasaulē ir pilnīgi citāda un neatkārtojama pieredze, bet kopīgais un svarīgākais ir tas, ka abas reizes tas notika mums - gan vecākiem, gan mazajiem cilvēkiem - vispiemērotākajā veidā un vidē - mājās. Mājas dzemdības ir manas sirds lēmums, kas tika pieņemts, uzklausot savus tobrīd vēl puncī augošos bērnus. Esmu pārliecināta, ka bērni ne tikai izvēlas, pie kuriem vecākiem un kad nākt, bet arī pasaka priekšā, kur un kā viņi vēlas nākt pasaulē. Mammai tikai jāatver sirds, lai to sadzirdētu.

Šonedēļ Plūmītes Pasaulē valda kluss un svētsvinīgs prieks. Mēs ar jums sadzirdamies atkal pēc kādas nedēļas.

pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Un TUTU svārki ceļos pie...

Visupirms liels, liels paldies jums visiem par aktīvu pieteikšanos dalībai izlozē! Es ļoti priecājos, ka jums patika svārki tik ļoti, lai vēlētos tos kādam uzdāvināt! :) Tad nu nevilksim lieki garumā un lozēsim, izmantojot www.random.org.

Kopumā pieteicās 11 lasītāji:

1. Ilze
2. Laine
3. Inese
4. Aiya
5. Dace :P
6. NormundsP
7. Madara
8. kukainiits
9. Agnese
10. matrona
11. Laura

Tā kā es pirmo reizi izmantoju www.random.org un man šobrīd neizdodas šeit iekopēt to izlozes kastīti, tad, liekot roku uz sirds, saku jums, ka kastītē ievadīju dalībnieku skaitu 1 līdz 11, tad spiedu "generate" un uzvarētājs ir... nr. 1 Ilze, kura teica: "Ļoti gribētos uzdāvāt krustmeitiņai!!! Piedalos!!!!! :))"


Apsveicu, Ilze! Es ar tevi sazināšos par svārciņu saņemšanu! 




Visiem pārējiem vēlreiz liels paldies par piedalīšanos un 
apsolu tuvākajā nākotnē atkal ko uzšūt kopīgai izlozei.



Ziņas papildinājums: Sakarā ar to, ka laimīgā Ilze, kura vinnēja izlozē, tomēr secināja, ka svārciņi viņas krustmeitiņai būs par mazu un bija tik laipna, ka atļāva man veikt izlozi otrreiz, ir jauns svārciņu ieguvējs - Laine jebšu Laines meita! :) Jo tieši nr.2 izlozēja www.random.org. Apsveicu Laini un ceru, ka svārciņi šoreiz būs tieši laikā!

ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

Šujam TUTU svārkus! Un dāvinām!

Pirms kāda laiciņa izrādīju šūšanas kursos paveikto [toreiz] pirmo darbiņu - tutu svārkus, un jums bija vairāki jautājumi par to darināšanas procesu. Toreiz solījos uzšūt vēl vienus un atainot visu soli pa solim. Beidzot esmu to izdarījusi un dalos arī ar jums. Noteikti, ka visu šo procesu var darīt arī daudz citos veidos, bet šis konkrēti man liekas relatīvi ātri un saprotami.

Sākam ar materiālu sagādi. Uz 86-92-98 cm garu meiteni vajadzēs:
- jostiņas audumu (50 cm x 6 cm)
- mīkstu tillu 90 cm (3 m platumā)
- gumiju
- piemērotas krāsas diegus

Darba process: 

1. Sagatavo jostiņu, pārgludinot to uz pusēm un tad vēlreiz iegludinot uz iekšu maliņas:
blogger'is kaut kā ne tā sagreiza manu foto, bet ceru, ka var saprast
 2. Izklāj tillu uz platas virsmas un sākumā nolīdzina augšējo un apakšējo malu (jo veikalos bieži grēko ar taisnu piegriešanu). Pēc nolīdzināšanas man palika 90 cm auduma, ko es ar lineālu nomēru un atzīmēju sekojošus attālumus: 26 cm, 22 cm, 19 cm un 16 cm. Sagriež.
Sākot piegriešanu sapratu, ka oranžs tills uz koka darba virsmas nav neko skaidri saredzams, bet ko nu vairs...
 3. Pēc 1. un 2. punkta veikšanas jums jābūt šādam komplektiņam:

4. Sākam šūt! Vispirms sašuj kopā katras tilla loksnes malas (ar kreisajām pusēm uz iekšu!). Apgriež lieko malu.

Tad pārloka sašūto malu uz otru pusi (tagad sanāk, ka auduma labā puse ir uz iekšu) un nošuj vēlreiz taisnu vīli, iepriekšējo vīli it kā iešujot iekšā. Rezultātā jums ir tā sauktā dubultā vīle.

5. Pēc visu četru lokšņu sašūšanas sānos ar dubulto vīli sakārtojam kārtas vienu virs otras - sāk ar garāko kārtu, tad īsāko un tā līdz visas četras kārtas smuki saliktas kopā. Rūpīgi sasprauž, jo tills ir ļoti slidīgs.

6. Uzstāda šujmašīnai visgarāko dūriena garumu un nošuj gar saspraudēm tā, lai visas kārtas ir kopā. Uzsākot šūšanu uztaisa nostiprinājumu (ar atpakaļdūrienu), bet beidzot šūšanu galus nenostiprina un atstāj brīvus.

7. Turot aiz viena brīvā diega gala ar otru velk diegu kopā tādējādi sablīvējot tillu tik daudz, lai tas atbilst jostiņas garumam.

8. Aizšuj jostiņas sānus un nostiprina šuvumu. Tad sprauž klāt tilla svārku daļu un piešuj gar ārējo jostiņas malu.


Pēc tam vēlreiz nošuj jostiņu gar iekšējo malu, atstājot pāris centimetrus vaļā gumijas ievēršanai. Lūk, svārki gandrīz gatavi:

9. Svārku malu apstrādi var neveikt un atstāt tādus, kā ir. Taču tie iegūs lielāku kuplumu, ja katras kārtas apakšmalu tomēr apstrādās. Un te nu ir divi varianti - izmantot visšaurāko zigzaga dūrienu, vai arī vilkt laukā savu slepeno ieroci - overloku - un nošūt visas četras kārtas ar ierullēto maliņu.

10. Tagad gan jau gandrīz viss :) Vēl tikai jāiever gumija. Un akcentam un smukumam es vēl izvēlējos jostiņas vīles vietu apstrādāt ar šaurāko zigzagu.

Tagad gan viss :)

Es neesmu nekāda ātrā darītāja, līdz ar to man šādu svārku šūšana kopumā aizņem ap 3-4 stundām. Varbūt jums sanāk ātrāk, vai arī ir kādi savi knifi - tad labprāt tos lasītu komentāros!

Bet tikmēr es piedāvāju kādam no saviem lasītājiem iegūt konkrētos tutu svārkus savā īpašumā, lai iepriecinātu kādu mazu meiteni - tātad I Z L O Z E !!!!

Lai piedalītos svārku izlozē, līdz pirmdienai, 8. augusta plkst. 7:00 jāatstāj komentārs zem šī ieraksta par to, ka vēlaties piedalīties. Un pirmdien tad lozēsim!

pirmdiena, 2011. gada 1. augusts

Bērna dāvana tētim

Atgriezušās no garajām brīvdienām, ko pavadījām dažādās Latvijas malās, mēs ar meitu attapāmies nepielūdzama fakta priekšā - mūsu (t.i., Amēlijas) tētim tūlīt jau vārda diena, bet dāvana tik vien kā mājo prātā. Labi, ka ideja jau bija radusies nedēļu iepriekš, kā arī daļa no nepieciešamajiem materiāliem laikus sagādāti - tagad atlika vien piepirkt krāsas un ķerties pie darba. Un, protams, darīt to tādā brīdī, kad tētis neskatās :)

Tātad dāvanai, kuru bērnam paša rokam pagatavot tētim, nepieciešams:

1. vienkrāsains T-krekls (atradu Cubus akcijas piedāvājumā par 2,49 Ls)
2. tekstila krāsas (es iegādājos mākslinieku veikalā Marina Stabu/Čaka ielā par 1,55 Ls gabalā)
3. plastmasas kaste
4. polietelēna maisiņš
5. otas
6. darba virsma
7. vēlme un sajūsma darboties

Darbu secība:

1. Apklājam plastmasas kastīti vai ko tamlīdzīgu ar iepirkuma maisiņu un tad to pastumjam zem krekliņa augšējās daļas - tas nepieciešams, lai krāsošanas procesā krāsa neizspiestos cauri un nesasmērētu t-krekla aizmuguri.

2. Pirms dodam zaļo gaismu, uzvelkam bērnam speciālās krāsošanas drēbes vai priekšautu, jo - atceramies - tās ir tekstilkrāsas, kuras izmazgāšanai nepadosies. Un tad gan aiziet!

3. Darba procesā secināju, ka pirms krāsu iegādes nebūtu nācis par ļaunu atcerēties krāsu jaukšanas principus. Jo vietās, kur meitene uzkrāsoja slapjajai dzeltenajai krāsai pa virsu violeto krāsu, sanāca tāds sulīgs kaku brūns - iedomājoties, ka dzīvē tas tiešām tā arī izskatīsies - ka tētis ar krekliņu ir kaut kur kārtīgi sašmucējies, es lūdzu meitai vēlreiz uzlikt pa virsu violeto krāsu, lai noslēptu brūno :)

4. Ja bērns vēl ir gana mazs, tad mammai ir jāpieskata darba gaita un ik pa laikam jāpagroza uz kastes uzliktais krekliņš, lai zīmējums izklātos vienmērīgi uz visām pusēm.

5. Kad darbiņš pabeigts, visu uzparikti liek uz palodzes žāvēties (labāk neņemt uzreiz kasti ārā no krekla, citādi risks sasmērēt ar krāsu tīrās auduma vietas). Mēs nolikām saules pusē uz 30 minūtēm.

6. Kad krāsa nožuvusi, nogludina jauno zīmējumu ar gludekli (es drošībai vēl pa virsu uzliku papīra salveti, lai nesasmērētu gludekli, ja nu kāda detaļa izrādītos vēl slapja). Saloka. Iepako. Pārsteidz tēti līdz aizkustinājumam.